Karstuma zonas uz grila – kā tās izveidot un kāpēc tas ir svarīgi

Kas ir karstuma zonas?

Grilējot svarīgākais nav tikai labs produkts vai garšvielas – būtiska nozīme ir arī karstuma kontrolei. Karstuma zonas ir dažādi temperatūras līmeņi uz viena grila restēm, kas ļauj elastīgi gatavot ēdienus, kombinējot gan tiešo, gan netiešo grilēšanu.

 

Vienkārši sakot:

  • Karstā zona – vieta virs oglēm vai degļa, kur karstums ir visintensīvākais.
  • Vidējā zona – mazliet tālāk no oglēm vai ar vāku nedaudz atvērtu.
  • Vēsā zona – daļa grila, kur nav tieša siltuma; ideāli piemērota lēnai gatavošanai vai ēdiena uzturēšanai siltu.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kontrole pār gatavošanās procesu – dažādi produkti prasa atšķirīgu temperatūru. Steikam vajag karstu un ātru apdedzināšanu, bet vistu stilbi – lēnāku gatavošanu.

Elastība – ja kaut kas sāk piedegt, vari pārvietot uz vēsāku zonu.

Daudzveidība – vienlaikus iespējams gatavot vairākus ēdienus – piemēram, gaļu un dārzeņus.

Labāks rezultāts – sulīgāks, vienmērīgāk pagatavots ēdiens.

 

Kā izveidot karstuma zonas?
Ogles un briketes

  • Divu zonu metode – vienā grila pusē saber ogles, otrā atstāj tukšu. Tas ļauj grilēt tieši virs oglēm vai blakus tām.
  • Trīs zonu metode – ogles saber divās malās, vidū atstājot tukšu zonu. Ideāli, ja gatavo lielāku gaļas gabalu netiešajā režīmā.
  • Papildu padoms – izmanto ūdens trauku vēsajā zonā. Tas stabilizēs temperatūru un mitrinās gaļu.

Gāzes grils

  • Ieslēdz vienu vai divus degļus uz pilnu jaudu, bet citus atstāj uz minimālu vai izslēdz.
  • Atkarībā no grila izmēra vari izveidot 2–3 zonas.

Praktiski piemēri

  • Steiks – sākumā apdedzini karstajā zonā, pēc tam pabeidz vēsākajā, līdz sasniegta vēlamā temperatūra.
  • Vista – cep netiešajā zonā, līdz gaļa gandrīz gatava, beigās pārvieto uz karsto zonu, lai iegūtu kraukšķīgu ādiņu.
  • Dārzeņi – cukīni vai paprika labāk garšo, ja tos sāk grilēt karsti, bet pabeidz vidējā zonā, lai nesadegtu.